Zeļencova, E. Termisko neregularitāšu pētījumi koka karkasa ēku ārsienu konstrukcijās G. Sāviča, S. Ličāgina, G. Grigus, B. Bulgakovs, V.

Piezīme: ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums, pirms aiziešanas neitrāla vai negatīva atgriezeniskā saite. Mēs centīsimies, lai atrisinātu jūsu problēmu. Pievienot savu veikalu, tauku zudumu trauksme jūsu veikalu saraksts, un nav garām kādu lētu produktu!

Gadījumā informācija Tagi: kpop tālruni, gadījumā ekso, gadījumā kpop, gadījumā nct, ekso sehun, gadījumā septiņpadsmit, bt gadījumā, "exo" suho, ekso jersey, korejas sarkanā.

Darbs exo xiumin loss svars Magnētisko Auto Mount: Build-metāla dzelzs plāksni, var pievilkt magnētisko car mount holderne sarežģītas uzstādīšanas soļi, tiešā adsorbcijas. Krāsa varbūt nedaudz atšķiras no tā, ko jūs redzēt uz mājas lapā. Tas ir tāpēc, ka dažādās ekrāniem izskatīties savādāk, es domāju, ka daudzi no jums jau zināja. Piskunovs, J.

Žukovskis, M. Dopēto SrTiO 3 nanocauruļu kvantu ķīmijas modelēšana fotokatalītiskajai ūdeņraža ieguvei R. Bērziņš, V.

Kokars, R. Betmanis, K. Traskovskis, V. Brinks, K. Māliņš, V. Rapšu eļļas taukskābju esterifikācija ar metanolu sērskābes klātbūtnē un procesa optimizācija K. Cīrule, V. Biodīzeļdegvielu saturošas ziemas dīzeļdegvielas zemo temperatūru raksturojumi A.

Ivanova, I. Kaulačs, M. Neplanārā ftalocianīna izmantošanas iespēju pētījumi organiskajos Saules elementos E. Ivdre, I. Mieriņa, M. Miežu graudu un krūmcidoniju sēklu antioksidantu analīze A. Kalniņa, Ē. Kazerovskis, M. Utināns, S. Niķeļa nanovada ievietošana viensienas oglekļa nanocaurulēs ar dažādām hiralitātēm: blīvuma funkcionālās teorijas aprēķini A.

Kokina, J. Rjabova, Dz. Polibromēto dibenzodioksīnu un dibenzofurānu noteikšana pārtikas produktos A. Kolmičkovs, V. Heterogēnie bāziskie katalizatori biodīzeļa ražošanai A. Lends, E. Ogļskābes anhidrāžu inhibitoru pētījumi, izmantojot KMR un molekulārās modelēšanas metodes J. Lugiņina, M. Maikla un 1,3-dipolārās ciklopievienošanās reakciju kaskāde modificētu ogļhidrātu sintēzē V.

Makarova, K. Teivena, V. Markova, E. Sproģe, S. Glicerīna oksidēšana bimetālisko pallādiju un platīnu saturošo katalizatoru klātienē E. Misiņa, E. Zariņš, V. Neibolte, M. Plotniece, V. Lantanoīdu katjonu kompleksu ar aizvietotiem cinnamoil-1,3-indandiona ligandiem īpašības M. Otikovs, K. Fragmentu pieeja jaunu pretmalārijas zāļu vielu atklāšanā jeb mazs cinītis gāž lielu vezumu K. Ozols, Ē. Exo xiumin loss svars dezoksinukleozīdu 2,6-bistriazolilatvasinājumu sintēze no dezoksiguanozīna V. Peipiņš, K.

Balodis, V. Grafēna oksīda un reducētā grafēna oksīda sintēze un iegūto produktu funkcionalizēšanas iespējas ar ciano grupu saturošām azokrāsvielām D. Posevins, M. Ribo-konfigurācijas tetrahidrofurānaminoskābes sintēze un atvasinājumu izpēte V. Pozņaks, M.

Glikozes hiralitātes pielietojums gaba atvasinājumu sintēzē J. Prilucka, K. Rapšu eļļas taukskābju esterificēšana, izmantojot jonu apmaiņas sveķus T. Puciriuss, K. Trifenilalkilgrupas saturošu mono- un bis- stiril- 4h-pirānilidēnmalonnitrila atvasinājumu sintēze un to luminoforās īpašības 8 K. Siltāne, E. Molekulāro stiklu sintēze uz 2-ciāno 2,6-dimetil-4hpirāniliden etiķskābes atvasinājumu bāzes J. Sirotkina, A. Etinilglicinola atvasinājumu iegūšana bis-trihloracetimidātu ciklizēšanas reakcijā M.

Skvorcova, L. Grigorjeva, A. Ciklopropilmetilkatjonu aminēšanas reakcijas A. Stikute, I. Mieriņa, M Jure.

171202 멜론뮤직어워드 MMA 시우민\u0026수호 knock knock reaction

Kanēļskābes anilīdu sintēze un ciklizācija A. Šišuļins, Ē. Vasiļjevs, M. Turks, J. Glikozes spiropiperazinonu atvasinājumu sintēze K. Vēze, J. Galaktozes 3-c-nitrometilatvasinājumu sintēze un izpēte D.

Zeļencova, E. Zune, E. Laķis, Ē. Purīnu ribonukleozīdu 2,6-bistriazolilatvasinājumu reakcijas ar aminoskābēm Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas un biomateriālu ķīmijas un tehnoloģijas sekcija I. Balode, Z. Iepriekš sagatavotas kalcija fosfātu cementu pastas S.

Azareviča, K. Šalma-Ancāne, L. Biogēno kalcija karbonātu raksturojums un pielietošanas iespējas kalcija fosfātu sintēzē I. Bistrova, D. Kalcija fosfātu kaulu cementu īpašību uzlabošana lokālai palēninātas izdalīšanās zāļu piegādes sistēmu izveidei E. Buļa, D.

Damberga, O. Medne, I. Kreicbergs, M. Hidroksilapatīta sintēzes stehiometrijas pētījumi A. Ernstsons, V. Freiberga, V. Lakevičs, V. Hidroksilapatīta keramikas granulu virsmas īpašību pētīšana K. Grigus, B. Cukuru noteikšana pirolīzes šķidrumos J. Jubels, J. Ozoliņš, M. Elektrodialīzes procesa parametru ietekme uz brīvā hlora izdalīšanos O. Kaplinova, V. Latvijas mālu īpatnējās virsmas un poru struktūras noteikšana K.

Kostrjukova, V. Fluorhidroksilapatīta sintēze un fluora nozīme zobu atjaunošanās procesos J. Kozela, V. Hidroksilapatīta porainu lielformāta prototipu izveide un struktūras pētījumi G. Krieķe, V. Teteris, A. Kalcija niobofosfātu stiklu un stikla keramikas elektriskās īpašības J. Kuncevičs, J. Koksnes hemiceluložu antioksidatīvas īpašības J. Mironova, J. Ločs, K. Pulverveida kreatīna svara zudums pētījums karbīda sintēze O.

Pinups, M. Reimanis, J. Cietību izraisošo jonu ietekme uz ūdens elektroķīmisko dezinfekciju L. Poča, A. Dubņika, D. Ar sudrabu aizvietota hidroksilapatīta modifikācija un īpašību izpēte simulētajos ķermeņa šķīdumos A. Putniņš, J. Hidroksilapatīta sintēze oscilējošas plūsmas reaktorā R.

Sadretdinovs, J. Elektrolīzes procesā izmantojamo titāna oksīdu keramikas elektrodu ilgizturības pētījumi 9 S. Sergejeva, K. Ruģele, Z. Sola-gēla metodes izmantošana titāna implantu pārklāšanai ar silikātu stiklu M. Sokolova, J. Trubača, O. Grīgs, K. Eksperimentu plānošanas principa pielietojums fermentācijas procesu optimizācijā J.

Vecstaudža, J. Ločs, D. Bērziņa-Cimdiņa, D. Turaidas pils krāsns podiņu keramikas ķīmiskā sastāva pētījumi Silikātu un augsttemperatūras materiālu tehnoloģijas sekcija B.

Auziņa, G. Barbane, I. Zemtemperatūras saistvielas ieguve uz dolomīta un māla bāzes restaurācijas javām J. Baroniņš, L. Krāģe, G. Cenosfēru koncentrācijas iedarbība uz betona struktūru A. Burlakova, I. Gulbe, L. Jauna siltumizolējoša apmetuma piemērotības pārbaude vēsturisku ēku restaurācijai I. Kuzņecova, G Sedmale. Illītu mālu un karbonātus saturošo minerālo izejvielu ietekme uz augsttemperatūras poru keramikas veidošanos S.

Lagzdiņa, A. Dzelzs oksīdu ieguve ar līdzizgulsnēšanas metodi un to īpašības O. Leščinskis, R. Kupravas mālu granulu sorbcijas īpašības M. Mašonkina, I. Slabkovskis, I. Sepiolītu nanokompozītmateriāli M. Sļesareva, I. Nanodaļiņu sintēze un to triboloģiskās īpašības A. Šiškins, G. Latvijas mālu un alumosilikātu mikrosfēru izmantošana keramikas ieguvei A. Tiščenko, I. Zamovskis, A Šutka. Ar sola-gēla pašaizdegšanās metodi iegūta cinka ferīta magnētiskās īpašības A.

Zukuls, A. Gabrene, I. Birska, L. Vīķele, A. Nanodaļiņu iegūšana no lignocelulozes un to izmantošana papīra īpašību uzlabošanai M. Doze, J. Strods, L. Dažādu katalizatoru aktivitātes novērtēšana hidroksilētu polimēru un izocianātu sistēmās K. Ivakina, S. Poliuretānu nanokompozītu pārklājumu iegūšana ar izsmidzināšanas paņēmienu K.

Kalniņš, J. Kokrūpniecības blakusproduktu izmantošanas iespējas koksnes polimēru kompozīta iegūšanai A. Kauliņa, J. Zicāns, R. Modificētus mālus saturošu stirola-akrilāta kopolimēra nanokompozītu iegūšana un mehāniskās īpašības A.

Kijaņica, S. Gaidukovs, N. Polivinilspirta un polivinilacetāta kompozītu pētījumi A. Kokins, I. Bočkovs, R. Kolbins, J. Melamīna-urīvielas-formaldehīda MUF un urīnvielasformaldehīda UF exo xiumin loss svars adhezīvās aktivitātes un modificēšanas iespēju pētījumi P. Lesničenoks, R. Merijs-Meri, J. Ūdeņraža uzglabāšanas iespēju izpēte dabīgā un modificētā ceolītā R.

Exo xiumin loss svars, S. Polimēru-hromoforu sistēmu nelineārās optiskās īpašības A. Mičule, S. Tekstiliju ugunsizturības uzlabošanas pētījumi L. Rozenberga, S. Kristalizācijas pētījumi plānās polimēru kārtiņās E. Skadiņš, S Gaidukovs, V Tupureina.

Poliuretānu hibrīdkompozītu pētījumi I. Šmitkina, S. Kaņepāju un linu šķiedru pirmapstrādes tehnoloģiju iespaids uz to īpašībām L. Tukāne, A. Celulozes saturošu tekstiliju hidrofobizācijas pētījumi Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina sekcija I.

Andersone, I. Stiklšķiedras siets ārējā apmetuma javas stiegrošanai L. Dulmane, S. Ozola, G. Zandersone, E. Deksnis, I. Reklāmas viedapģērbs ar gaismas un skaņas efektu L. Grāve, A. Ultraskaņas apstrādes izmantošana šķiedru defibrilācijā A. Jansone, G.

Zemgales tautastērpu vainagu rakstu analīze A. Kompa, I. Apģērbā integrēti displeji R. Ličāgina, G. Etnogrāfisko elementu lietojuma pamatprincipi amatniecībā un dizainā M. Rozīte, I. Kompresijas zeķu izstrādājumu īpašību izmaiņas glabāšanas un ekspluatācijas laikā G. Zandersone, A. Velosipēdista apģērba projektēšanu ietekmējošie faktori Siltumenerģētikas un siltumtehnikas sekcija M. Barkevičs, E. Leja, S. Biomasas degšanas procesu optimizācija Ģ. Bodžs, J. Dūmgāzu kondensācijas ekonomaizera efektivitātes analīze A.

Cers, D. Kombinētā cikla gāzes triģenerācijas optimizācijas modelis P. Ivanova, D. Biodegvielas ekonomika P.

Ivanova, S. Ekserģētiskā analīze siltuma avota optimizācijas iespējas E. Kampuss, D. Autoriepu pirolīzes tehnoloģiskās iekārtas izstrāde M. Kānītis, D. Kānītis, S. Ģeotermālo siltumsūkņu darba režīma modelēšana I. Kārnupa, A. Cars, S. Atkritumu pārstrādes metodes poligonu gāzes ieguvei un enerģijas ražošanai O. Krickis, S. Siltummaiņu sildvirsmas stāvokļa novērtēšana ar netiešo pilnā faktora eksperimentu Ļ. Paršikova, D. Aukstumaģenta CO 2 izmantošana siltumsūkņos A. Semeņako, N.

Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģija indikatori L. Svence, D. Graudu kaltes Autotransporta sekcija A. Deduškevičs, J Kreicbergs. Transportlīdzekļu kustības un dinamikas mērījumi, izmantojot GPS sistēmas J.

Lesītis, A Skārds. Lietota motora defektēšana, defektu novēršana un sagatavošana autosprinta sacensībām J. Lubāns, G. Dīzeļa cieto daļiņu filtra ietekme uz motora darbības parametriem 11 E.

Novickis, A. Grīslis, J. Plastmasas atkritumu pārstrāde dīzeļdegvielā D. Pavlovs, G. Autoservisa darba optimizācija, izmantojot statistikas datus P. Silovs, G. Sprauslu smidzinājuma izpēte, par motordegvielu izmantojot rapšu eļļu N. Tumilovičs, J. Autoamortizatoru jaunākās konstrukcijas N.

Zviedris, Ē. Vibropresēšanas procesa analīze K. Gukova, Ņ. Kabanovs, D. Šatilovs, T. Transportlīdzekļa parametru un braukšanas nosacījumu ietekme uz stabilitāti pret apgāšanos I. Narica, V. Ostrovskis, S. Plāksnes un šķidruma pretestības spēku izpēte R. Nikoluškins, J. Vibrāciju analīze elektromagnētiskajos indukcijas sūkņos ar pastāvīgiem rotējošiem magnētiem V.

Ostrovskis, A. Bondarevs, J. Peldošas kastes kustības divdimensionāla modelēšana Vienkāršs veids kā sadedzināt kuņģa taukus. Esaulenko, J. Uz ūdens virsmas lēkājoša robota kustības modelēšana O.

Ozoliņš, J. Enerģijas ieguve no vibrācijām R. Skrastītis, R. Bogdanovs, V. Kremovskihs, T. Sausas berzes spēku ietekme sliežu transportā Tejaswi Yeturi, J. Divu komponentu vibrotransportiera analīze A. Zalcmanis, M. Vērpes mašīnas modernizācija Juddy Ubong, J. Robota kurmja kustība pa cauruli Ražošanas automatizācijas un pārstrādes tehnikas sekcija S.

Dronka, E. Dzīvnieku stilizācijas izmantojums bērnu rotaļu laukumu aprīkojumā M. Koka rotaļu auto dizains, uzbūve un jaunu ideju meklējumi A. Neitāls, J. Aditīvo ražošanas tehnoloģiju attīstības tendences un nozīme sabiedrībā J. Peipers, J. Pneimatisko lineāro soļu dzinēju izveides iespējamības izpēte E.

Primaka, E. Jauni svešvalodu apguves palīglīdzekļi E. Primaka, K. Iepakojuma dizaina apdruka, materiāli un formu novitātes Nelineārās dinamikas sekcija A.

Poļačonoka, R. Nelineāru parādību analīze Morsa oscilatorā Ražošanas tehnoloģijas sekcija N. Fiļipova, J. Virsmas tekstūras un profila parametru salīdzinājums izstrādājumu kvalitātes noteikšanai Datorizētās projektēšanas sekcija A. Bekasovs, M. Bižāns, M. Elektriskās mašīnas telpiskā modelēšana I. Dzenis, M. Leonovs, M. Arhitektūras autoprojektēšana priekšnosacījumi un definīcija 12 M.

Mileiko, M. Maza bezpilota lidaparāta Trikopters un tā vilces elektrodzinēja telpiskā modelēšana E. Rostoka, M. Zemes lietošanas veidi nekustamā īpašuma valsts labākais tauku deglis lai saglabātu muskuļu masu informācijas sistēmā D.

Uz ūdens virsmas lēkājoša robota kustības modelēšana O. Ozoliņš, J. Enerģijas ieguve no vibrācijām R. Skrastītis, R. Bogdanovs, V. Kremovskihs, T. Sausas berzes spēku ietekme sliežu transportā Tejaswi Yeturi, J. Divu komponentu vibrotransportiera analīze A. Zalcmanis, M. Vērpes mašīnas modernizācija Juddy Ubong, J. Robota kurmja kustība pa cauruli Ražošanas automatizācijas un pārstrādes tehnikas sekcija S.

Dronka, E. Dzīvnieku stilizācijas izmantojums bērnu rotaļu laukumu aprīkojumā M. Koka rotaļu auto dizains, uzbūve un jaunu ideju meklējumi A. Neitāls, J. Aditīvo ražošanas tehnoloģiju attīstības tendences un nozīme sabiedrībā J. Peipers, J. Pneimatisko lineāro soļu dzinēju izveides exo xiumin loss svars izpēte E. Primaka, E.

Jauni svešvalodu apguves palīglīdzekļi E. Primaka, K. Iepakojuma dizaina apdruka, materiāli un formu novitātes Nelineārās dinamikas sekcija A. Poļačonoka, R. Nelineāru parādību analīze Morsa oscilatorā Ražošanas tehnoloģijas sekcija N.

Fiļipova, J. Virsmas tekstūras un profila parametru salīdzinājums izstrādājumu kvalitātes noteikšanai Datorizētās projektēšanas sekcija A. Bekasovs, M. Bižāns, M. Elektriskās mašīnas telpiskā modelēšana I. Dzenis, M. Leonovs, M. Arhitektūras autoprojektēšana priekšnosacījumi un definīcija 12 M. Mileiko, M. Maza bezpilota lidaparāta Trikopters un tā vilces elektrodzinēja telpiskā modelēšana E.

Rostoka, M. Zemes lietošanas veidi nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā D. Kļaviņš, J. XML tehnoloģiju pielietojums tematisko karšu izveidē un atjaunināšanā datorizdevniecības vajadzībām K.

Zemes konsolidācija ārvalstīs un Latvijā K. Morozova, I. Globālās pozicionēšanas bāzes līniju aprēķināšanas un tīkla izlīdzināšanas algoritmi E. Teležis, M. Exo xiumin loss svars ģeodēziskā tīkla pilnveidošana Būvmateriālu un būvizstrādājumu sekcija A. Balbatuns, P. Otrreizēji pārstrādāta betona izmantošana būvniecībā J. Barkāns, D. Ternārās cementējošo materiālu sistēmas J.

Berķis, A. Nanosistēmu attīstība un izmantošana būvmateriālu nozarē J. Breidaks, K. Esošu ēku koka pamatu degradācijas analīze Ģ. Būmanis, D. Ilgtspējīga vieglbetona izveide, izmantojot porizētas stikla pildvielas E. Jakuboviča, A. Pašatjaunojošais betons J. Kazjonovs, D. Krauklis, P. Ekoloģiskais pašblīvējošais betons ar samazinātu cementa un dabīgo šķembu daudzumu I.

Kukaine, A. Apšuvuma materiālu ietekme uz koka karkasa elementu noturību B. Galviņa, A. Naglotu koka kopņu optimāla pielietojuma analīze L. Lavnika, P. Ekoloģisko būvmateriālu izmantošana un ilgtspēja V. Linkeviča, U. Hidroizolācijas materiāla Penetron ietekme uz betona salizturības stiprību E.

Namsone, G. Efektīva siltumizolācija no dažādu komponentu pildvielām J. Redzobs, J. Termoapstrādes ietekme uz koksnes īpašībām R. Roziņš, K. Saplākšņa kārtaino paneļu ar profilētu masīvkoka serdi produktu un projektēšanas vadlīniju izstrāde un eksperimentāla validācija R. Senitagoja, A. Ģeotehniskā radiolokācijas zondēšanas datu interpretācija A. Somovs, A. Dzīvojamo ēku analīze un optimizācija renovācijai A. Sosnovska, G. Cementa kompozītas saistvielas ietekme uz betona hidratācijas procesiem V.

Stankevičs, G. Siltumatstarojošo termoizolācijas materiālu izmantošanas iespēju izpēte O. Stupele, A. Energoefektīva esošo daudzdzīvokļu ēku renovācija, lai sasniegtu zema siltumenerģijas patēriņa ēku prasības A. Šāvelis, G. Dabisko šķiedru kompozītu siltumizolācijas materiālu īpašību izpēte M.

Šinka, G. Hidrauliskie kaļķi no vietējas izcelsmes materiāliem M. Šutinis, G. Nanomodificētie augstu īpašību betoni A. Vestmane, A. Tērauda kolonnu nestspēja centriskā un ekscentriskā spiedē 13 Būvkonstrukciju sekcija O. Blaževiča-Juhņeviča, D. Kombinētā vanšu pārseguma galveno nesošo elementu darbības analīze Ģ.

Frolovs, J. Mainīga stinguma slāņains koksnes - plastiku kompozītmateriāls ar racionālu šķiedru orientāciju ārējos slāņos K. Kaukulis, R. Jumta pārseguma garenvirziena saišu kopņu efektivitātes analīze A. Kukule, K. Ribotu putuplasta paneļu nestspējas analīze M. Lukšēvics, L. Exo xiumin loss svars tērauda kopnes dimensionēšanas vadlīniju izstrāde J Mētra, R.

Tēraudbetona siju efektivitātes analīze D. Momota, V. Goremikins, D. Hibrīdas kompozītas troses darbības analīze J. Ovčiņņikova, V. Stingas ķēdes darbības analīze iekārtajām konstrukcijām V.

Strazds, D. Šķērsgriezuma parametru ietekme uz tērauda karkasa uzvedību A. Stuklis, D. Dažāda tipa koka konstrukciju savienojumu nestspējas salīdzinošā analīze K. Šterns, K. Piemērota grunts modeļa izvēle atbalsta konstrukciju aprēķinā A. Vilguts, D. Perforēto tērauda siju nestspējas analīze A. Zurkovs, I. Salikta šķērsgriezuma koka sijas ar padevīgām saitēm Būvražošanas sekcija M.

Arnavs, J. Termogrāfiskie pētījumi ēku ārējās norobežojošās konstrukcijās E. Bārda, B. Siltuma plūsmas analīze caur norobežojošajām konstrukcijām A. Baumanis, V. Ultraplāno šķidro keramisko siltumatstarojošo materiālu pielietošana būvniecībā M. Dadzītis, M. Termisko neregularitāšu pētījumi koka karkasa ēku ārsienu konstrukcijās G. Dardets, M. Pēcspriegojuma ietekme betona cietēšanas laikā uz tā projektējamo spiedes stiprību J. Daugule, J. Saules kolektoru efektivitāte A.

Dronsutis, V. Monolītas bezsiju pārseguma plātnes caurspiešanas pretestības palielināšana ar fibrostiegrojumu A. Džeriņš, S. Betona konstrukciju testēšana ar nesagraujošām metodēm D. Gelbergs, V. Koka paneļu tehnoloģijas pielietošanas efektivitāte ēku būvniecībā R. Jansone, V. Stiklšķiedras orientācijas ietekme ātri svara zaudēšanas padomus gudžaratu fibrobetona stiprību V.

Jegorovs, V. Buldozera mehanizācija un praktiska pielietošana zemes darbos Latvijas apstākļos J. Krieviņš, M. Siltināto fasāžu ārējā apmetuma materiāla optimizācija A. Kudesovs, J. Bezdībeļu fasāžu siltināšanas sistēmas ar putupolistirolu: efektivitāte un šķēršļi to izmantošanai Latvijā M. Lisicins, V. Sendvičpaneļi ar perforētās metāliskās lentes serdi un to eksperimentāla pārbaude A. Lukašenoks, V. Augstas stiprības fibrobetonu deformatīvās īpašības A. Matīss, S.

Pēcspriegtā dzelzsbetona pārseguma pielietojuma efektivitāte M. Mende, V. Fibrobetona čaulu tehnoloģija ar gravitācijas veidņiem S. Puzirevskis, V.

Smago betonu izgatavošanas metožu analīze I. Štāls, V. Fibrobetona čaulu izgatavošanas tehnoloģija, pielietojot augstas elastības pneimatiskos veidņus ar maināmu pacēlumu 14 J.

Trojanovskis, V. Sitiena-impulsa tehnoloģiju izmantošanas iespējas celtniecības materiālu ražošanā J.

Vaļevko, M. Klimatisko apstākļu ietekme uz stikloto konstrukciju energoefektivitātes īpašībām J. Veldrums, J. Dzelzsbetona ieliekamo detaļu aprēķins un tipveida variantu izstrāde K.

Zalkovskis, B. Gaiscaurlaidības ietekmes izpēte uz telpas mikroklimatu Arhitektūras un pilsētplānošanas sekcija L. Balode, S. Urbānā lauksaimniecība kā nozīmīgs pilsētvidi harmonizējošs elements T. Vēsturisko ēku laikmetīgie paplašinājumi Rīgā K. Kopštāls, A. Informācijas izmantošana ilgtspējīgas pilsētvides radīšanai N. Kuzņecova, E.

Energoefektīvas ēkas ilgtspējīgas arhitektūras kontekstā J. Leonovs, U. Arhitektūras projektēšanas automatizācijas attīstība. Priekšnoteikumi un definīcija R. Sāviča, S. Salmu ēku būvniecības attīstība un potenciāls 15 A. Analizējot elektriskās sistēmas stabilitāti, izšķir statisko, dinamisko un rezultējošo stabilitāti. Statiskā stabilitāte tiek raksturota ar elektriskās sistēmas stabilitāti vai tās spēju atjaunot izejas režīmu arī mazu perturbāciju gadījumā. Dinamisko stabilitāti raksturo energosistēmas uzvedība pēc lielām perturbācijām, kas veidojas īsslēgumu, elektropārvades līniju atslēgšanās utt.

Rezultējošo stabilitāti raksturo elektrisko sistēmu stabilitātes daļas, kurās ģenerators izkrīt no sinhronuma. Turpmāka normālā režīma atjaunošana notiek bez elektrisko sistēmu pamatelementu atslēgšanas. Veiksmīgi un uzskatāmi pētīt stabilitāti sadales tīklos var, ņemot talkā mūsdienu programmatūru ETAP.

ETAP Electrical Transient Analyzer Program ir kompleksa analītiskā platforma projektēšanai, modelēšanai un automatizācijai ģenerējošām sadales un ražošanas elektroenerģētiskām sistēmām. ETAP programmatūra izstrādāta pēc noteiktiem kvalitātes rādītājiem un tiek izmantota visā pasaulē kā augstfrekvences programmatūras nodrošinājums. Programmatūra ir pilnīgi ar integrētu pieeju uzņēmējiem, ETAP pieļauj efektīvi vadīt energosistēmu reālā režīma laikā, kur energosistēmai iespējams monitorings, automatizācija, modelēšana un darba optimizēšana.

Par exo xiumin loss svars kritērijiem tika izmantoti režīma parametri - spriegumi un jaudas, kas saistīti ar aktīvo jaudu. Shēma 1. Shēmā tika modelēts īsslēgums 1. Pēc režīma analīzes var secināt, ka nav nodrošināta pietiekama stabilitāte, tādēļ nepieciešami pasākumi stabilitātes exo xiumin loss svars.

The main aspects and differences are as follows: According to the Latvian network operator: Decision making concerning the possible DG connection to MV network assuming, firstly and mainly, that active power losses is not the correct way to determine if further evaluations are needed or not. The present methodology for the estimation of short circuit currents considering only the DG output power is incomplete, as the impact of the location and distance from the substation should be evaluated.

Using the calculations of power losses in the distribution lines as criteria for transferable power capability is not precise; the consumer loads are not taken into account, thus, considerably limiting the possible DG output. Accordingly, a more preferable way could be to take an average load regime as the basis for calculating losses. Other requirements including voltage variation, power frequency, overvoltage, total harmonic distortion etc.

According to the German network operator: Active power losses in cables or overhead lines are not considered at all.

The major considered factors are voltage variations, flicker factor and harmonics. In the author s opinion that is done to lessen short circuit currents, as well as to keep a voltage reserve regarding other generating units in the same network More attention is paid to short circuit currents and their rise in a grid Fig.

The system s static stability phenomenon is not considered. Determination of a suitable connection point in Germany depends on the steadiness of the generating unit and safe grid operation according to the network equipment and supply reliability for customers, as well as the overall effect on MV network, but the economical side of the phenomenon appears to become underestimated.

Anyway, technical solutions are going to be found in order to solve the existing technical problems of the possible connection and will be considered together with the owner of the generating unit. An opposite situation by now is in Latvia, where only DG up to 2 MW is going to be connected directly to MV grid and not in all cases, which hinders the green energy development by the incorrect rules of the Latvian distribution system operator.

Jagubova, T. Šādu iekārtu izmantošana ir nepieciešama sakarā ar to, ka elektroloka krāsnīm ir raksturīgs augsta reaktīvas jaudas patēriņš un reaktīvās jaudas patēriņa lēcienveidīgas izmaiņas. Ja barojošās elektriskās sistēmas īsslēguma jauda nav pietiekami liela, tad reaktīvās jaudas patēriņa lēcieni izraisa sprieguma svārstības gan uz elektroloka krāsns barojošās apakšstacijas kopnes, gan uz citu elektriskā tīkla tuvāku apakšstaciju kopnēm. Pazeminošās apakšstacijas releja aizsardzība iekļauj dažādas aizsardzības veidus.

Strāvas aizsardzības otrā exo xiumin loss svars trešā pakāpe tiek palaistas pēc minimāla sprieguma signāla. Diferenciālās aizsardzības uzstādīšana tādiem transformatoriem ne vienmēr ir pamatota.

exo xiumin loss svars

Tas ir saistīts ar to, ka tiešai strāvas mērīšanai, t. Kompensējošiem filtriem filtrējošā kompensējošā iekārta FKU ir uzstādīta strāvas aizsardzība, kā arī pretējas secības strāvas aizsardzība.

Ja filtru kondensatoru sekcijas tiek saslēgtas zvaigznē, ir nepieciešams izmantot nebilances strāvas aizsardzību. Tādā gadījumā nebilances strāva tiek mērīta vadā, kas savieno divu zvaigžņu nullpunktus. Kā rāda modelēšanas rezultāti, tikai šādas aizsardzības izmantošana ļauj visātrāk atslēgt kompensējošo filtru, notikt viena kondensatora bojājumam.

Saites transformators ir apgādāts ar strāvas aizsardzību augstsprieguma tinuma pusē, ka arī termisko aizsardzību, kas modelē tinuma temperatūru atkarībā no faktiski plūstošās strāvas. Dinamiska kompensatora vadības sistēma iekļauj sevī strāvas aizsardzību un nullsecības strāvas aizsardzību transformatora zemsprieguma tinuma pusē.

Neskatoties uz to, ka pēc LEK nosacījumiem šādas jaudas transformatoriem ir jāuzstāda diferenciālās aizsardzības komplektu, apakšstacijas projektā saites transformatoram diferenciālā aizsardzība nebija paredzēta. Šāda risinājuma galvenais mērķis bija līdzekļu taupīšana. Augstākminētās apakšstacijas releja aizsardzības automātika ir izpildīta uz Schneider-Electric ražotiem mikroprocesoru termināliem Vamp Mikroprocesoru iekārtu izmantošana deva iespēju apvienot vairākas aizsardzības funkcijas vienā blokā.

Turklāt parādās iespēja apvienot relejaizsardzības automātiku ar dinamiskā kompensatora vadības sistēmu. Mikroprocesoru relejaizsadzības termināļu izmantošana ļauj operatīvi izmainīt aizsardzības iestatījumus diezgan plašā diapazonā.

To pielieto gan ilgtspējīgā attīstības plānošanā, gan reālā laika režīma vadībā.

Turklāt parasti N 1 kritērijs vispārināti tiek definēts kā energosistēmas spēja saglābāt stabilitāti, ja tiek zaudēts jaudīgākais tīkla elements. Tīkla kodeksā var atrasts N 1 kritērija definējumu: N-1 - kritērijs elektroenerģijas sistēmas drošuma plānošanai, kur "N" ir pārvades sistēmas iekārtu tai skaitā līniju, transformatoru, šunta reaktoru, kondensatoru bateriju u.

  • Mēs atbalstām Dropshipping, vairumtirdzniecības produktus, mēs varam sniegt jums vislabāko cenas, augstas kvalitātes produktus.
  • KONFERENCES MATERIĀLI - PDF Free Download
  • Bestsellers Auskari > 56 page < ipprojekts.lv
  • От нее у меня мурашки по коже.
  • Kā izskatās 45 mārciņas svara zudums
  • KONFERENCES MATERIĀLI - PDF Free Download
  • Ричард, шедший первым, прямо от двери заметил другое иглу, прежде чем Макс и Патрик успели вдохнуть холодок раманского воздуха.
  • Bestsellers Auskari > 56 page < ipprojekts.lv

Un papildus elektroenerģijas sistēmas attīstības plānošanas punktā ir iekļauts apakšpunkts: Pārvades sistēmas operators PSOizstrādājot ikgadējo novērtējuma ziņojumu, izvērtē elektroenerģijas sistēmas statisko un dinamisko stabilitāti dažādos darba režīmos, ievērojot kritēriju N Atkarībā no elektroenerģijas sistēmas īpatnībām atsevišķos gadījumos pārvades sistēmas operators ir tiesīgs izmantot stingrāku drošuma kritēriju N-2 un augstāku. Protams, ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi rezervēt energosistēmu tik liela mērā.

PSO plāno elektroenerģijas sistēmas darba režīmus slodzes sadalījums starp esošām elektrostacijām utt. PSO nosaka gadījumus, kad N-1 kritēriju var ievērot, izmantojot pretavārijas automātikās sistēmas, kas savukārt nodrošina augstu energosistēmas drošumu bojājumu gadījumā.

Svarīgi saprast to, ka viena PSO apgabalā N-1 kritērijs ir samērā stigri definēts. Bet realitātē ir tā, ka dažiem PSO N-1 kritērija ideoloģija atšķirās.

KONFERENCES MATERIĀLI

Rezultātā parādās nenoteiktība režīma vadībā, kas savukārt var novest pie nelabvēlīgām sekām. Galvenie secinājumi ir exo xiumin loss svars starp kaimiņu PSO jāveic informācijas apmaiņa, lai citi ketogēna svara zudums pirmais mēnesis varētu atbilstoši tai veikt korekcijas un aprēķināt drošumu savai sistēmai; regulāri sniegt atskaites Regulatoram Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai par standartu plāna ieviešanas izpildi.

Arī Regulatoram ir savi pienākumi, kas ir saistīti ar drošuma līmeņa pārbaudi katram PSO atbilstoši pieņemtajam standartam. Apkopojot visu informāciju, var secināt, ka N-1 kritērijs joprojām nav viennozīmīgs apvienotajā energosistēmā, jo katram PSO ir savas N-1 kritiskās jaudas vērtības utt. Eiropas Savienības politikas sastāvdaļu. No alternatīviem enerģijas avotiem iegūtā enerģija var aizstāt fosilo kurināmo un būtiski samazināt oglekļa emisijas.

Atšķirībā no parastajām degvielām, kuras izmanto elektroenerģijas ģenerēšanā, vēja enerģija ir milzīgs, vietējais enerģijas avots, un tas ir neizsmeļams.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā ir novērtēts ap GWh gadā. Vēja energoresursu sadalījums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs. Optimālākie nosacījumi vēja ģeneratoru uzstādīšanai ir Baltijas jūras krastā. Tomēr vēja enerģijas izmantošanu ierobežo dažas būtiskas problēmas - nevienmērīgs vēja ātrums, kā arī vēja nepastāvība. Pašlaik Latvijā ir uzstādīti vēja ģeneratori ar kopējo jaudu ap 30 MW. Lielakā daļa Latvijas vēja parku atrodas Kurzemes piekrastē.

Vislielākie vēja parki atrodas Grobiņā 33 turbīnas un Popē ar 20,7 MW. Saules enerģija ir enerģija, kuru Saule izstaro gaismas un siltuma veidā. Saules enerģija izmantojama gan siltuma enerģijas iegūšanā, gan elektroenerģijas ģenerācijā. Lielākā daļa termosolāro sistēmu uzstādīšanas projekti Latvijā tika realizēti samērā nesen un tikai individuālās apbūves sektorā, kur saules kolektorus izmanto karstā ūdens uzsildīšanai.

Elektroenerģijas ģenerācijā saules enerģiju Latvijā izmanto ļoti maz. Kopumā Latvijā uz gadu ir uzstādīti tikai 4 MW jaudas. Hidroenerģija izmanto ūdens enerģijas potenciālu, pārveidojot to par elektroenerģiju. Lielākā daļā pasaules valstu, arī Latvijā, ir piemēroti apstākļi šī enerģijas resursa izmatošanai. Lai gan lielas hidroelektriskās būves saražo lielāko daļu no pasaules enerģijas tirgus, dažās situācijās ir nepieciešamas mazas hidroelektrostacijas.

Tās ir stacijas ar jaudu līdz 10 MW. Mazu hidroelektrostacija var savienot ar pārvades tīklu un apgādāt tikai noteiktu reģionu vai atsevišķas mājsaimniecības. Šādas mazas stacijas neprasa lielus ieguldījumus, inženiertīklu, un tos uzbūvēt var ievērojami ātrāk. Pašlaik Latvijā darbojas 73 mazās HES, kas liecina par to, ka mazā hidroenerģētika Latvijā ir ļoti attīstīta.

Biomasa ir organiski oglekļa bāzēti materiāli, kas reaģē ar skābekli sadegšanas procesā un izstaro siltumu. Šādu enerģiju var izmantot, lai ģenerētu elektrību. Šobrīd vairākumā gadījumu par galveno izmantoto biomasas veidu siltumenerģijas ieguvei tiek uzskatīta koksne.

To var izmantot, lai nodrošinātu gan telpu apkuri, gan karstā ūdens padevi individuālām ēkām vai ēku grupām. Papildus saražoto elektroenerģiju var nodot arī tīklā. Pašlaik Latvijā ir ļoti populāras biokoģenerācijas stacijas, kas izmanto šķeldu. Pašlaik tiek būvēta jaunā biomasas koģenerācijas stacija Jelgavā, kura būs lielākā koģenerācijas stacija Latvijā, ar 23 MW elektrisko jaudu un 45 Exo xiumin loss svars siltumjaudas. Stacijas atklāšana paredzēta gada septembrī.

Secinājumi: 1. Izkliedētā enerģija Latvijā jau tiek ļoti plaši izmantota. Visvairāk Latvijā tiek izmantota hidroenerģija un ir ļoti izplatītas mazās HES. Vēja enerģija arī ir diezgan plaši pielietota, kaut gan ne visā tās iespējamā potenciālā. Vismazāk Latvijā izmanto Saules enerģiju, jo tās potenciāls ir visai zems. Linkevičs un A.

Tie ir: gāze, nafta, akmeņogles utt. Taču to krājumi ir ierobežoti, tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta atjaunojamajiem energoresursiem AER.

Latvijā iespējams izmantot vēja enerģiju. Vēja enerģijas izmantošanas jomā līdere ir Ķīna: tur uzstādīto vēja ģeneratoru jauda sasniedz mw.

ASV atrodas otrajā vietā ar mw. Trešajā vietā ir Vācija ar mw jaudu. Kurzemes reģionā tiek plānots attīstīt kv elektropārvades tīklu. Energoinfrastruktūras projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt kv gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā Kurzemes loks. Šī programma ir paredzēta tehnisko problēmu risināšanai elektroenerģētikā.

Programmu var izmantot, piemēram, analizējot energosistēmas darbības režīmus īsslēgumu strāvas aprēķini, jaudas plūsmu noteikšana un tās optimizācija zaros. Aprēķini tab. Attēlos a un b ir parādītas shēmas, ar kuru palīdzību tiek veikti aprēķini un modelēti energosistēmas elementi vēja ģenerators, pārvades līnija, kopnes utt. Augstsprieguma tīkla uzdevums ir elektrotīkla caurlaides spēju ierobežojumu samazināšana, kas dod iespēju attīstīt energosistēmu, palielināt VES jaudu pieslēgšanas iespējas, palielināt elektroenerģijas tranzītu uz citām valstīm un energosistēmas drošību.

Kurzemes un Vidzemes reģioni jūras piekraste ir vispiemērotākie lielu vēja parku izbūvei. Elektroenerģijas patēriņa pastāvīgs pieaugums rada elektroenerģijas ražošanas deficītu, kā arī būtiski palielina slodzi uz esošajiem pārvades un sadales tīkliem. Enerģijas pārvades sistēmu var ietekmēt vadu temperatūras ierobežojumi, kā arī sprieguma un dinamiskās stabilitātes ierobežojumi. Temperatūras ierobežojumi tiek noteikti katrai elektropārvades līnijai atsevišķi. Ierobežojumi, kas izriet no sprieguma un dinamiskās stabilitātes apsvērumiem, vienmēr tiek pētīti, ņemot vērā visas energosistēmas vai tās daļas darbību.

Virszemes elektropārvades līnijas sasniedz savu temperatūras robežu, ja elektriskā strāva sasilda vadu līdz temperatūrai, virs kuras vads sāk kļūt mīkstāks.

KONFERENCES MATERIĀLI

Maksimālā pieļaujamā nepārtrauktā vada temperatūra var būt no 50 0 C līdz C un augstāk, atkarībā no materiāla, tā vecuma, ģeometrijas, torņu augstuma, drošības standartiem, kas ierobežo attālumu no zemes utt. Vadu temperatūras ierobežojums jeb vadītspēja ir atkarīga no gaisa temperatūras, vēja ātruma, saules radiācijas un vada virsmas stāvokļa. Jo lielāks ir vēja ātrums, jo lielāka ir vadītspēja. Zemas temperatūras arī veicina vadītspējas pieaugumu.

exo xiumin loss svars

Sprieguma stabilitāte ir saistīta ar energosistēmas spēju atjaunot izejas stāvokļa režīmu vai tādu režīmu, kurš ir tuvs izejas režīmam un ir pieļaujams pēc lielām perturbācijām saskaņā ar sistēmas ekspluatācijas noteikumiem. Nestabilitāte izpaužas kā progresējošā sprieguma samazināšanās vai paaugstināšanās atsevišķās maģistrālēs.

RTU studentu zinātniskās un tehniskās konferences materiāli. Darbu autori ir akadēmisko un profesionālo studiju programmu studenti.

Dinamiskā stabilitāte ir saistīta ar energosistēmas spēju saglabāt sinhronumu, kad tā ir pakļauta stipriem dinamiskiem traucējumiem. Stabilitāte ir atkarīga gan no darbības sākuma stāvokļa, gan no traucējumu veida. Dinamiskās stabilitātes paaugstināšanai nepieciešama ģeneratoru ierosmes forsēšana, elektrolīnijas bojātā posma ātra atslēgšana, speciālo bremzēšanas ierīču pielietošana, ģeneratoru un slodzes daļēja atslēgšana izmantojot automātisko frekvences atslogošanas ierīci.

Pārvadāmās jaudas samazināšana var palīdzēt saglabāt sistēmas lielākās daļas darbības spēju. Ekspluatējot gaisvadu līnijas, jārēķinās ar daudziem apkārtējās vides iedarbības faktoriem: izolatoru virknes pārklāšanās zibens iespaidā, vadu apledojums, vēja iedarbība uz vadiem un balstiem, apkārtējās gaisa temperatūras ietekme, līniju metāla konstrukciju bojājumi atmosfēras piesārņojumu rezultātā utt. Gaisvadu līnijās var izmantot dažādas kailvadu markas.

Vadi atrodas zem klajas debess, un tie ir pakļauti atmosfēras ietekmei, kā arī gaisā esošo koroziju veicinošo piemaisījumu iedarbībai sēra gāze, jūras sāļi. Tādēļ elektropārvades līniju vadiem ir jābūt ar augstu mehānisko izturību un aizsargātiem pret koroziju.

exo xiumin loss svars

Gaisvadu līniju vadus izgatavo, izmantojot materiālus ar augstu vadītspēju: varu, alumīniju, tēraudalumīniju, kā arī speciālus alumīnija sakausējumus - aldreju vai speciālus vara sakausējumus - bronzu.

Visus minētos materiālus izmanto gaisvadu līniju izgatavošanā pēc aukstās apstrādes jeb velmēšanas aukstā stāvoklī. Šāda apstrāde piešķir metāliem lielāku cietību un elastību un paaugstina stieples pretestības robežu. Augstsprieguma pārvades līniju celtniecībā vai rekonstruēšanā jāievēro visi minētie faktori. Pārvades tīklu izbūve dod iespēju attīstīt energosistēmu kopumā, pieslēgt jaunas elektrostacijas, palielināt elektroenerģijas tranzītu uz citām valstīm un energosistēmas drošību.

exo xiumin loss svars